Pavisam  nemanot  un klusi Ziemassvētki tuvojas... Vai tu jau esi atradis un iemācījies savu Ziemassvētku dzejolīt? Varbūt tev iepatiksies kāds no šiem ...

Z. Šulca

KĀ SVECE

Nebaidies būt kā svece

Šajā aklajā tumsā,

Nebaidies tumsā spīdēt,

Nekaunies, cilvēk, būt labs!

Gaismā gaismas pietiek.

Tumsā – kaut maziņas

Sveces, kas gaismu rāda,

Sveces vajaga!

K. Šmite

REIZ PIRMS GADSIMTIEM

Reiz pirms gadsimtiem Dievs solīja,

Pasaulei Viņš dos Glābēju,

Tad brīdis nāca sengaidītais,

Debess, zeme vienojas:

Dāvā  Debess Tēvs zemei Glābēju,

Ilgi gaidīto Mesiju;

Šeit, pie cilvēkiem Kungu Kungs nāk,

Miera Ķēniņš nāk, Dieva Dēls.

Atkal zemei pāri skan klusā nakts,

„Gods ir Dievam!” dzied atpestītie,

Nāk sirdi prieks, ko dāvā tik Dievs,

Ienāk sirdī Betlēmes miers.

Bija mana sirds reiz kā šūpulis,

Kurā Dieva Dēls uzņemts tika.

Uz ceļiem slīgstot pateicos, Tēvs –

Savu Dēlu dāvāji man.

Sirdī manējā mājo Pestītājs,

Toreiz Betlēmē dzimušais.

Viņam pakļauta zeme, debesis,

Viņam pakļauta mana sirds.

Latv.O.Baštika

GAVILĒ, ZEME, PRIECĀJIES

Gavilē, zeme, priecājies – savu Dēlu sūta Dievs!

Eņģeļi gaisos kokles stīgo, vēstot prieku bezgalīgo;

Debesis, zeme gavilē –

Glābējs nācis pasaulē!

Klau, kā no torņiem zvani plūst, sāpju asaras lai žūst.

Sniegotie lauki mirdz un laistās,

Smaida debess zvaigznes skaistās;

Debesis, zeme gavilē – Glābējs nācis pasaulē.

R. Skujiņa

SVĒTĀ NAKTS

Jau torņos zvani svētvakaru junda.

Rimst dienas troksnis, klāt ir lielā stunda,

Kad mīlestība dzimst.

Kāds dīvains mirdzums apklāj seju rievas,

Ko rūpes arušas un bargās dzīves nievas.

Viss ienaids rimst.

Plaukst debess logos zvaigžņu puķes zvīļas,

Tās zemi uzlūko kā mātes acis mīļas,

Miers visu sedz.

Un ļaužu lūpas senu dziesmu raisa

Par ticību, kam vietu sirdī taisa.

Un gaismu dedz.

Pat tos, kam sen nekā vairs nebij svēta,

Šī dziesma, bērnu dienās izauklētā,

Uz augšu ceļ.

No tālas pagātnes uz nākamību baigu

Tie bijībā vērš domu pilno vaigu

Un spēku smeļ.

Nakts visusvētā, lielā miera junda,

Nu atkal situsi ir tava lielā stunda,

Kad Mīlestība dzimst.

A.Cīrulis

ZIEMASSVĒTKU GAISMA

Atkal Ziemassvētkus vēsta

Torņos zvani dimdošie,

Klusu prieku sirdīs dēsta

Acu skati mirdzošie.

Atkal plīvo sveču liesmas

Lepnās pilīs, būdiņās,

Atkal atskan svētku dziesmas,

Miers un prieks mīt sirsniņās.

Atkal Ziemassvētku stāsts

Visur mieru sludina,

Klusais Mīlestības glāsts

Visu piedot aicina.

Sniega baltos palagos

Dabas āres klusi snauž,

Un kā citkārt Ziemassvētkos

Gaisma tumsā ceļu lauž.

Z. Dzenīte

MŪSDIENU ZIEMASSVĒTKI

Dvēselīgā, saldā sapņošana,

svētku vakara pie ilkss kad zvaniņš zvana,

un kad pārslas pieri glauž tiem svētceļniekiem,

kuru sirdis kaist pēc Dieva nama priekiem –

tā nav mūsu vairs, šī paradīze jaukā.

Esam izraidīti nebijušā aukā.

Steigai dīvainai ikkatra sirds nu ļaujas,

naida ugunskura dzirkstis visā zemē šaujas,

mezgli, strupceļi un dziļas, baigas kraujas,

smagi jautājumi, pazaudētas kaujas –

mūsu daļa šī. Un tomēr mīļo stāstu

tveram alkstoši, kā mīļu roku glāstu...

Zinām: nesaskaņu jūras baigās vaidas –

tās ir visas zemes, visu tautu gaidas.

Gaidām, Miera Princi, Tavs kad skanēs vārds

pēdējais, tad dzisīs naida sārts.

Mūsu ticības šai aklā tumsā balsts

esi Tu. Tev pieder Miera Valsts!

M. Dakne

ZIEMASSVĒTKOS

Es arī gribu slavēt To,

To Dieva Dēlu augstāko!

Kaut puteklis es sajūtos,

Mests dzīves skarbumā un ēnā,

Bet Betlēmei kad tuvojos,

Sirds norimst pielūgšanā lēnā.

Es meklēju un maldījos,

Svešs ceļš tik sāp un deg zem kājām,

Bet Betlēmei kad tuvojos,

Sirds jūt: te ceļš, kas ved uz mājām.

Te eņģeļi un gani dzied,

Un gaisma dziedinoša, maiga

Kā krāšņa puķe plaukst un zied

Un smaidus krāj uz skumjā vaiga.

Ak, Betlēme, dod mieru man

Un teic, ka dzīves skarbums rimis!

Lai līksmi mana dziesma skan –

Man arī Pestītājs ir dzimis!

Liesma

DEDZIET SVECĪTES

Dedziet svecītes, lai eglē

Vēlreiz spožas zvaigznes mirdz,

Draudzībā un mīlestībā

Lai uz sirdi runā sirds.

Slēdziet durvis, lai šovakar

Baiļu māte neienāk;

Viņa tagad pārāk bieži

Savus glāstus dalīt sāk.

Sedziet logus, lūk, jau laukā

Negaiss plosās. Kas to zin,

Kāda mīkla citu gadu

Būs mums visiem jāatmin.

Lai mirdz sveces, lai skan dziesmas,

Vēl šis vakars pieder mums;

Mūsu sirdis līksmas dara

Kristus miera vēstījums.

Liesma

PRIECĪGUS ZIEMASSVĒTKUS!

Aizmet rūpes, aizmet skumjas,

Pasmaidi!

Jau pie mūsu durvīm klauvē

Ziemsvētki.

Vērsim durvis, vērsim sirdis

Ciemiņam!

Katram vienam šonakt jābūt

Laimīgam!

Ja pret kādu naida jūtas

Sirdī vēl, -

Sniedz tam roku, klusi teikdams:

„Man ir žēl.”

Aizmet visu, aizmet visu,

Lai nekas

Neaizēno Kristus svētku

Svētības.