Pirms vairākiem gadiem profesionālajā vidē parādījās termins - līderība kalpojot. Dažiem tas likās kā nesavietojamu terminu apkopojums jeb jēdzieniski loģisks pretstats "oksimorons". Vadītāji taču ir tie, kuri jāapkalpo, vai ne? Tomēr tādi autori kā Roberts K. Grīnlīfs pauda viedokli, ka labākie vadītāji gūst panākumus, kalpojot tiem, kurus vada. Lai popularizētu šādu filozofiju, viņš pat nodibināja Grīnlīfa Līderu Kalpotāju centru.

Kādēļ es šeit esmu? Vai esat kādreiz sev uzdevuši šādu jautājumu? Tas ir fundamentāls jautājums, ar kuru daudzi cilvēki cīnījušies vienā vai otrā laikā. Dažiem tas nozīmē dzīves pamatjēgu. Bet, pat, ja nevēlaties ieslīgt tik dziļās filozofiskās pārdomās, var būt noderīgi to pārdomāt. Daudzi uzņēmumi izstrādājuši misijas ziņojumus kā vadlīnijas, kas izsaka ne tikai to, ko darīt, bet arī to, kā darīt. Līdzīgi, ikvienam būtu lietderīgi veltīt laiku, lai noformulētu savu misiju jeb mērķi, lai būtu pārliecināti, ka savu laiku, enerģiju un talantus investējat labākajā iespējamā veidā.

Vairums no mums esam bijuši priecīgi ceļot uz citām pilsētām un pat zemēm. Neesmu ceļojis tik daudz kā citi cilvēki, bet esmu pateicīgs par iespēju apmeklēt kādu duci valstu. Kā tūristi varam apmeklēt vietas, par kurām esam tikai dzirdējuši citus runājam vai rādām fotogrāfijas.

"Kur jūs strādājat?" Šādu jautājumu parasti uzdodam tikko satiktam cilvēkam, iespējams, komandējumā vai kafejnīcā. Tas ir veids, kā iepazīties. Cilvēki arī jautā: "Kur mācījāties, studējāt?" Dažkārt šie jautājumi tiek uzdoti arī darba intervijās. Atbildes var dot interesantu informāciju, bet tā ne vienmēr ir attiecināma uz darbam nepieciešamo kompetenci.

Darbs ir tas, ko mēs darām, bet vai tas ir tas, kas mēs esam? Ir vispārpieņemta tendence identificēt sevi un savu vērtību atkarībā no mūsu profesijas. Bieži vien, satiekot nepazīstamu cilvēku, viens no pirmajiem jautājumiem ir: "Ar ko jūs nodarbojaties?" Daudzos gadījumos tas ir pilnībā atbilstošs jautājums, bet ne, lai identificētu, kas mēs esam vai arī to, kā uztveram citus. Tādējādi to itin viegli varētu sajaukt ar godināšanu.

Reiz, kad mēs kopā ar manu draugu Džeriju bijām partneri konsultāciju jomā, viņš dalījās būtiskā atziņā ar vienu no mūsu klientiem, Tomu. Džerija novērotais bija vienkāršs, bet dziļdomīgs: "Lielākais šķērslis ceļā uz izcilību ir panākumi."

Jau gandrīz 20 gadus, savus e-pastus un vēstules parakstu ar frāzi: "Šeit, lai kalpotu." Tas sākās ar to brīdi, kad piekritu prezidēt Kiwani klubu. Ar to vēlējos kluba biedriem uzsvērt mūsu lomu kā pakalpojumu sniedzējiem.

Kādus faktorus jūs ņemat vērā, kad uzstādāt ikdienā sasniedzamos mērķus? Daudzi profesionālās un biznesa vides cilvēki redz mērķus un rezultātus kā kopā savītus lielumus. Piemēram, mērķī var tikt izteikta iespējamā atlīdzība. Tomēr šāda domāšana var būt ļoti tuvredzīga.

Kādus faktorus jūs ņemat vērā, kad uzstādāt ikdienā sasniedzamos mērķus? Daudzi profesionālās un biznesa vides cilvēki redz mērķus un rezultātus kā kopā savītus lielumus. Piemēram, mērķī var tikt izteikta iespējamā atlīdzība. Tomēr šāda domāšana var būt ļoti tuvredzīga.

Kādu dienu, laika posmā, kad mūsu uzņēmumā notika sarežģītas pārmaiņas, es vienai darbiniecei pajautāju, kā viņa jūtas. Viņa atbildēja, ka labi. Palūkojies viņai acīs, es teicu: "Nē. Kā jūs patiesībā jūtaties?" No viņas uzvedības es varēju redzēt, ka apvērsums mūsu biznesā bija atstājis uz viņu ļoti negatīvu ietekmi.

Vai esat kādreiz bijuši misijas laukā? Ļaujiet man jūs brīdināt - šis jautājums ir nedaudz āķīgs. Vairumam no mums, kad dzirdam "misijas lauks", prātā nāk tālas zemes ar svešu valodu un kultūrvidi, kas ir pilnīgi atšķirīga mūsējai. Tradicionāli tas ir tā. Bet, vai esat kādreiz domājuši par to, ka misijas lauks var būt tepat otrpus ielai vai arī tieši blakus jūsu darba vietai?

"Aristotelis esot teicis, ka izglītības mērķis esot cilvēkiem iemācīt to, kam viņiem jāpatīk un kam nē." - K.S. Luiss. Atbilstoši šim citātam, vērtības, kuras mūs sagatavotu dzīvei, biznesam un profesionālajai karjerai. Bēdīgi, bet daudzos gadījumos tas vairs neatbilst patiesībai.

Viena no nenovērtējamākajām vērtībām katram veiksmīgam uzņēmumam ir pamatvērtības, uz kurām balstoties tas būvēts. Ja uzņēmuma mērķis ir vienkārši gūt lielu peļņu, veikt daudzus darījumus vai nodrošināt lielu preču vai pakalpojumu apjomu, tas var novest pie problēmām, kuras neļaus sasniegt domāto.

Vai esat skatījušies TV realitātes šovu "Slepenais Boss"? Tajā īpašnieki vai augstākās vadības pārstāvji no lieliem uzņēmumiem maskējas par parastiem darbiniekiem un nedēļu vai divas strādā kopā ar viņiem, lai nepastarpināti uzzinātu, kā tie veic savus pienākumus un kādos apstākļos tas notiek. Bosi uzzina par darbu sava uzņēmuma iekšienē - gan picu biznesā, lielās viesnīcu ķēdēs, remontdarbnīcās, gan lielveikalos.

Daudzi no mums cīnās ar laika trūkumu, lai paveiktu visu darbam nepieciešamo. Daži darba devēji sagaida, ka būsim sazvanāmi 24 stundas dienā. Pašnodarbinātajiem būt prom no darba dažas dienas vai pat dažas stundas ir vēl lielāks izaicinājums. Mēs apzināmies, ka mums viss jāpaveic nepieciešamajā laikā. Bet par kādu cenu?

Ir sens amerikāņu teiciens: "Nesavaldītas lūpas nogremdē kuģus". Britiem ir līdzīgs: "Bezrūpīga runa maksā dzīvības". Abiem ir viena doma - piesargies runājot. Šos teicienus lietoja 2. Pasaules kara laikā, lai brīdinātu nediskutēt par kuģu pārvietošanās ceļiem un laikiem, lai informācija netīšām nenonāktu līdz spiegu ausīm. Tas ir neprāts, atklāt ienaidniekam savus plānus.

Kopš "Monday Manna" saņem neskaitāmi cilvēku tūkstoši visapkārt pasaulei, kuri runā daudzās un dažādās valodās un dzīvo dažādās kultūrvidēs, ir bīstami sākt raksta ievadu ar vienu vārdu angļu valodā. Tomēr, es ceru, ka tas labi tulkosies visiem lasītājiem.