Tas Kungs mani uzrunāja.

Bībelē lasām, ka Dievs mūs ir izrāvis no tumsas varas un pārcēlis Sava mīļā dēla valstībā (Kol.1:13). Mēs esam Dieva ģimene, mums ir atjaunota dzīve, jauni draugi, jaunas intereses. Mēs bieži pierodam pie šīm lietām, uzskatām tās par dabīgām un pašsaprotamām. Tomēr tā ir Dieva žēlastība, par to mums ir jābūt pateicīgiem, tā ir jāizkopj. Sarunājoties ar mūsu māsu Zigrīdu Ozolu, es jutu viņas prieku un pateicību par šīm lietām. Tas bija ļoti jauki un stiprinoši! Cik dažādi un brīnišķīgi Tas Kungs mūs vada! Svarīgi ir to savā ikdienā pamanīt un novērtēt, nepazaudēt to.

Sākumā nedaudz iepazīsimies.

Zigrīda: Mani sauc Zigrīda Ozola. Pēc profesijas esmu celtniece, bet savā profesijā nestrādāju. Pašlaik strādāju par kurinātāju SIA „Tārgalīte.”

Kā tu satiki Jēzu?

Zigrīda: Kad es biju stāvoklī, es tiku priekšlaicīgi ievietota slimnīcā, un iepazinos tur ar kādu Talsu draudzes locekli. Mēs sadraudzējāmies, es braucu pie viņas ciemos, viņa pie manis. Un tad viņa mani uzaicināja uz Talsu baznīcu. Tanī laikā es vēl baznīcu neapmeklēju. Pēc kāda laika notika Talsu traģēdija. Tanī laikā manam dēlam Artūram bija pieci gadiņi un viņš gāja svētdienskolā, un tā arī es sāku nākt baznīcā. Tanī laikā draudzē kalpoja mācītājs Arnis Ašmis. Kad dievkalpojuma laikā Artūrs devās uz svētdienskolu, es vienmēr paliku klausīties svētrunu. Tās mani uzrunāja un iedrošināja. Tieši pēc Talsu traģēdijas mēs izšķīramies abi nākt uz baznīcu. 2003.gada 3.augustā mēs abi slēdzam derību ar To Kungu kristībā. Un šogad jau būs deviņi gadi, kopš esam Viņa bērni.

Kas mainījies tavā dzīvē kopš satiki Jēzu?

Zigrīda: Daudz kas ir mainījies. Manā dzīvē ienākuši jauni draugi, ar vecajiem draugiem vairs kopā neeju. Tagad man ir jauna kristīga draudzene Aiga. Viņa man palasa dzeju, padzied kristiešu dziesmas, kopā pārrunājam Dieva Vārdu. Kad satieku vecos draugus, tad ar viņiem nav ko parunāt, jo viņiem ir citas intereses. Es pat nemaz necenšos pie viņiem iet. Pārsvarā tagad esmu sadraudzībā ar kristīgām māsām. Sevišķi mīļas man ir Modra un Aina. Baznīcā pilnīgi ar visiem labi satieku. Draudzē es jūtos pieņemta un mīlēta. Izjūtu patiesu interesi un mīlestību. Ja kādu reizi neiznāk atnākt uz baznīcu, māsas uzreiz zvana, uztraucas, interesējas, vai viss ir labi, vai neesmu apslimusi. Tas viss ir patīkami un stiprinoši! Pa visu šo laiku es tikai kādas trīs reizes neesmu svētdienās bijusi baznīcā.

Ko tev nozīmē draudze?

Zigrīda: Draudze ir otrās mājas, kur var vienmēr atnākt, pabūt kopā. Man ļoti patīk dziesmas, īpaši slavēšanas dziesmas. Ja man būtu muzikāla balss, varētu iet dziedāt korī, bet balss nav... Man patīk kalpot svētdienskolas nometnēs, ļoti patīk darboties ar bērniem. Pavisam esmu bijusi četrpadsmit nometnēs. Man arī patīk darboties māsu pulciņā, cenšos darīt visu, ko vecākās māsas liek, ko varu padarīt ar pašas spēku.

Vai esi saņēmusi konkrētas atbildes uz savām lūgšanām?

Zigrīda: Man ir ļoti daudz atbildēto lūgšanu, sevišķi pēdējā laikā, kad ar veselību ir problēmas. Lūdzot kopā ar Aigu, vai draudzē ar māsām, saņemu spēku. Lūgšanas daudz palīdz un stiprina! Pēdējā laikā daudz lūdzu par savu dēlu, un arī tur ir daudz uzklausīto lūgšanu.

Par ko tu Dievam esi pateicīga visvairāk?

Zigrīda: Ka varu būt draudzē, ka neesmu vairs pasaulē, ka ir jaunas intereses, ka varu būt sadraudzībā ar māsām.

Vai tu esi laimīga?

Zigrīda: Es pati esmu laimīga, ka esmu kristiete, ka esmu draudzē, ka sirdī ir Jēzus, ka apkārt ir daudz labi draugi, kristieši.

Kāds ir tavs hobijs?

Zigrīda: Man patīk lasīt grāmatas, daudz lasu kristīgās grāmatas. Tās man dod draudzene, arī draudzes bibliotēkā ņemu. Dažreiz arī Artūrs nopērk kādu kristīgu grāmatu. Vasarā patīk braukt ar riteni, ziemā patīk slēpot. Ar riteņiem vasarā braukājam visur, bijām pat aizbraukuši līdz Bušniekiem, izbraukājāmies pa jaunajiem veloceliņiem, arī pa Užavas veco trasi. Agrāk nodarbojos ar sportu, tagad nesanāk, nav laika. Mani pat nesen aicināja pa vakariem uzspēlēt volejbolu. Agrāk jaunībā nodarbojos ar volejbolu un vieglatlētiku. Man bija trešā sporta klase peldēšanā, pēc tam pārgāju uz vieglatlētiku. Vēlāk vēl spēlēju volejbolu pie veterāniem. Man patīk arī peldēt.

Tavs novēlējums draudzei.

Zigrīda: Dievs ir mīlestība un kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs viņā!

Ar Zigrīdu Ozolu sarunājās Oļegs Kligačs